Puas tau muaj zaum twg koj cim civ nug tias: “Nyob rau tiam uas luag pheej tawm tsam thiab tsis quav ntsej txog txojkev ntseeg zoo li tiam no, peb puas yuav tsimnyog qhia tawm yuss txoj kev ntseeg kom meej lawm” Vim muaj ntau txoj kev txiav txim txog peb, yog li muaj qee zaug peb xav hais tias yus cia li tuav yus txojkev ntseeg twjywm hauv siab lawm xwb. Tiamsis tseeb tiag, peb yuav tsis paub tias thaum twg Vajtswv yuav siv peb txoj kev ua neej txhua hnub los pab rau ib tug ntsujplig. Tej zaug ho yog lub sijhawm uas tsis muaj neeg xav txog, peb lub neej dhau los ua qhov pom kev ntsiag to ci rau ib tug twg ntawd lub siab tab tom nrhiav kev cia siab.
Hnub no, yog hnub 01/07/2025, Kev thov Vajtswv txhua hnub thov caw sawv daws nrog kawm Vajtswv Txojlus ua ke nrog tus qhia Kay Camenisch dhau ntawm Zaj kawm PUAS CHEEM TSUM TIAG TIAG?
Vajluskub: “Ib yam li ntawd, nej yuav tsum ci rau sawvdaws porn tej haujlwm zoo uas nej ua, lawv thiaj yuav qhuas nej Leej Txiv tus uas nyob saum ntuj ceebtsheej.” (Mathais 5:16)
Tomqab lo lus “Amees” tus menyuam ntxhais tsa taub hau nce los saib kuv thiab nug: “Koj puas yog hlub Vajtswv tiag, phauj?”
Hnub ntawd, thaum wb ib niam txiv coj wb tus phooj ywg me no mus noj bánh mì kẹp, peb sib tuav tes thiab thov Vajtswv ua ntej no. Tus mentxhais tsev neeg lawv ib txwm tsis ua li no, tej zaug lawv txaj muag thov Vajtswv thaum nyob ntawm tej chaw muaj neeg coob coob.
Muaj dua ib zaug, thaum wb ib niam txiv thiab ob tug tub mus txog rau Brazil, peb kuj thov Vajtswv ua ntej yuav noj mov. Thaum qhib qhov muag, wb pom muaj ib tug txiv neej peb tsis paub tab tom khoov los xauj peb rooj mov, kua muag poob poob. Nws hais tias: “Muaj ib hnub twg, kuv thiab kuv tsev neeg kuj yuav thov Vajtswv zoo ib yam li no.”
Nws thiaj tham tias yav dhau los nws kuj yog ib leej txiv, ib leej txiv tsis ncaj ncees. Ua lub neej nrog kev txhaum tau ua rau tsev neeg puas tshuaj. Ib xyoos dhau los, nws txais yuav Vajtswv, thiab yog yam uas yawg ntshaw tshaj yog tau pom nws tsev neeg tig rov qab los ntseeg Vajtswv, kom tau Vajtswv kho zoo tej qhov txhab ntawd.
Tej zaug muaj zaug koj tau xav tias: “Ua cas ho tsis thov Vajtswv twjywm xwb? Puas tas yuav nyho hau thov Vajtswv rau ntawm tej chaw muaj neeg coob coob?”
Kuv ntseeg tias Vajtswv hnov peb tej lus thov, txawm yog ntsiag to lossis yuav hais ua lus nrov nrov. Yog li tsis paub qhov ntawd puas tsimnyog yuav tshua txog?
Tag nrho ob qhov xwm txheej ntawd, kuv tsev neeg tsuas tab tom thov Vajtswv zoo li txhua hnub, thiab yeej tsis paub tias tab tom muaj neeg saib.
Tus menyuam ntxhais nws ntsia pom thiab paub tias wb hlub Vajtswv. Tus txiv neej uas peb ntsib nyob rau Brazil kuj pom txog qhov no. Twb yog daim duab no tau tshoov nws lub siab thiab ua rau yawg poob kua muag.
Thaum ntsia pom tej ntawd, kuv txawm cia li nkag siab txog tej lus uas Paulus xa mus rau cov ntseeg nyob hauv Kauleethaus:
“Nej twb yog tsab ntawv uas peb muab sau ran hauv peb lub siab, kom txhua tus paub thiab tau nyeem ntag los sav” (2 Kauleethaus 3:2).
Paulus tsis tas cheem tsum yuav sau ntawv qhia yawg tus kheej, vim lawv tsuas yog saib cov ntseeg lub neej xwb ces lawv yeej paub txog tej uas Paulus qhia. Ib yam li ntawd, tib neeg yuav paub txog Vajtswv dhau los ntawm peb txoj kev ua neej txhua hnub.
Tsis ntev los no kuv tus txiv, Robert muaj sijhawm rov qab mus saib cov xibhwb uas yawg txiv tau koom tes nrog lawv ua haujlwm ua ke thaum tsim tsa cov Pawg Ntseeg nyob rau Brazil. Txoj kev mus zaum ntawd rov qab ua rau peb muaj lub siab kub lug txog cov lus ntuas tias: Lwm tus tab tom saib peb lub neej thiab qhov no nws yeej tseem ceeb!
Nyob rau txoj kev mus saib lawv zaum ntawd, muaj ntau tus tham rau Robert mloog txog tej zaj xwm uas nws niam nws txiv tau ua haujlwm pub rau lawv nyob ntawd. Txawm tsis muaj dabtsi loj los, tag nrho puav dhau los ua tej zaj kawm uas ua rau sawv daws puav leej nco ntsoov tsis ploj.
Muaj ib tug pojniam tham tias muaj ib zaug Robert niam hnav ris tsho zoo zoo. Hnub ntawd, yawg niam xav thauj nws thiab ib tug phooj ywg mus koom ib rooj tshoob hauv zej zos, lawv tau xyaum hnav ris tsho zoo ib yam li pog, saib mas tseem ceeb heev.
Tiamsis thaum Robert niam tuaj tos, pog zoo siab luag ntxhi hu nkawd: “Neb puas tau xav txog cov neeg uas peb yuav ntsib lawm tau? Lawv muaj ntau yam. Kuv xav tias yuav ua rau lawv hnov zoo siab dua thaum peb tsuas hnav kom huv si mus rau qhov ntawd.” Pog maj mam txhawb kom nkawd rov qab mus hloov tej ris tsho kom yooj yim zog.
Twb yog vim pog lub siab txawj xav rau lwm tus thiaj ua rau lawv muaj txoj kev hwm pog, qhia rau lawv paub hlub tshua txog tej neeg ib ncig thiab lawv sawv daws hlub pog vim yog pog lub siab zoo no.
Peb tsis ua lub neej cais tawm hauv lub ntiajteb no. Txawm yog peb xav thiab tsis xav, peb txhua tus puav leej yog ib “tsab ntawv” ciaj sia. Txoj kev uas peb ua lub neej yuav nthuav tawm peb tsev neeg, peb lub chaw ua haujlwm tawm, thiab peb Pawg Ntseeg tawm. Thiab yog peb lees tias peb yog tus ntseeg Vajtswv, ces peb lub neej kuj tab tom nthuav tawm Vajtswv daim duab.
Nyob rau hauv lub neej txhua hnub, tib neeg tsuas xav txog txoj kev uas coj noj coj ua. Lawv yuav ntsia pom peb tab tom npau taws, txiav txim, lossis yuav pom peb puv npo kev hlub thiab ua siab ntev. Tej zaug yam uas lawv “nyeem” tau ntawm peb yog “tsab ntawv” uas peb tus kheej yog “tsab ntawv qhia rau sawv daws” paub txog Tswv Yexus tus uas lawv tab tom ntseeg nyob hauv lub neej. Kuj muaj qee zaug, peb tus cwjpwm ua neej kuj ua rau lawv tig nruab qaum rov rau Vajtswv!
Tiamsis kuj muaj coob leej ntau tus tau txais yuav Vajtswv vim Nws txoj kev ncaj ncees, kev kaj siab thiab kev zoo siab, vim peb tej lus pov thawj ciaj sia uas lawv tau pom ntawm cov neeg uas ntseeg Nws.
Tswv Yexus thiaj ntuas peb txhua tus nyob hauv Mathais 5:16:
“Ib yam li ntawd, nej yuav tsum ci rau sawvdaws porn tej haujlwm zoo uas nej ua, lawv thiaj yuav qhuas nej Leej Txiv tus uas nyob saum ntuj ceebtsheej.”
Yog qhov ntawd yeej tseem ceeb heev tiag.
Thov caw nrog kuv peb thov Vajtswv ua ke
Tus Tswv Yexus, thov pab kom kuv ua ib lub neej nthuav tawm txoj kev ntseeg nyob ntawm Koj, los ntawm tej haujlwm me mus txog tej haujlwm loj. Thov qhia rau kuv paub ua rau kom koj tau koob meej thiab dhau los ua ib tug pov thawj ciaj sia rau Vajtswv txoj kev hlub hauv lub ntiajteb no. Thov kom kuv dhau los ua “tsab ntawv qhia” zoo rau koj lub npe, coj coob tug los cuag Koj. Kuv thov hauv Tswv Yexus Khetos lub npe. Amees.
Cov kwv tij txhua tus, ntau zaug los ntawm tej nyuag haujlwm me me uas peb ua hauv lub neej txhua hnub ho dhau los ua ib qhov pov thawj muaj zog rau peb txoj kev ntseeg. Ib lo lus thov Vajtswv yooj yim ntawm tej chaw sawv daws pom, ib txoj kev ua zoo tu, ib lo lus hais hlub, lossis ib qhov haujlwm tshua txog, tag nrho yuav dhau los ua “ib tsab ntawv ciaj sia” uas lwm tus tab tom nyeem tau nyob hauv peb lub neej, kom dhau ntawm tej uas lawv ntsia pom ntawd lawv yuav pom Vajtswv, tus uas peb tab tom sawv cev rau. Txhob txaj muag nthuav tawm peb txoj kev ntseeg ciaj sia txhua hnub, rau qhov peb tsis paub tau ib tsam los ntawm tej haujlwm uas peb ua peb suav tias me me ntawd, muaj ntau tus ntsujplig yuav ntsia pom Vajtswv thiab tig rov qab los cuag Nws!
Nyob zoo rau peb txhua tus, thov foom kom nej sawv daws tau txais koob hmoov zoo rau ib hnub tshiab thiab peb mam sib ntsib dua rau tagkis!
Tus phoojywg, yog koj xav paub ntxiv txog Tswv Yexus lossis koj muaj tej teeb meem twg, kev khuab xeeb twg xav hais qhia rau peb paub, thov nej sau ntawv cia nyob rau tom qab zaj kawm no, inbox ntawm peb tus fanpage hauv Facebook, lossis xa tuaj rau peb ntawm tus email: [email protected]. Tswv Yexus hlub koj. Thiab peb xav kom txuas tau nrog koj.
Leave a Reply